অধ্যায় 13

Verse 1

অর্জুন উবাচ | প্রকৃতিং পুরুষং চৈব ক্ষেত্রং ক্ষেত্রজ্ঞমেব চ | এতদ্বেদিতুমিচ্ছামি জ্ঞানং জ্ঞেযং চ কেশব ||১৩-১||

arjuna uvāca . prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva kṣetraṃ kṣetrajñameva ca . etadveditumicchāmi jñānaṃ jñeyaṃ ca keśava ||13-1||

Verse 2

শ্রীভগবানুবাচ | ইদং শরীরং কৌন্তেয ক্ষেত্রমিত্যভিধীযতে | এতদ্যো বেত্তি তং প্রাহুঃ ক্ষেত্রজ্ঞ ইতি তদ্বিদঃ ||১৩-২||

śrībhagavānuvāca . idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetramityabhidhīyate . etadyo vetti taṃ prāhuḥ kṣetrajña iti tadvidaḥ ||13-2||

Verse 3

ক্ষেত্রজ্ঞং চাপি মাং বিদ্ধি সর্বক্ষেত্রেষু ভারত | ক্ষেত্রক্ষেত্রজ্ঞযোর্জ্ঞানং যত্তজ্জ্ঞানং মতং মম ||১৩-৩||

kṣetrajñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata . kṣetrakṣetrajñayorjñānaṃ yattajjñānaṃ mataṃ mama ||13-3||

Verse 4

তত্ক্ষেত্রং যচ্চ যাদৃক্চ যদ্বিকারি যতশ্চ যত্ | স চ যো যত্প্রভাবশ্চ তত্সমাসেন মে শৃণু ||১৩-৪||

tatkṣetraṃ yacca yādṛkca yadvikāri yataśca yat . sa ca yo yatprabhāvaśca tatsamāsena me śṛṇu ||13-4||

Verse 5

ঋষিভির্বহুধা গীতং ছন্দোভির্বিবিধৈঃ পৃথক্ | ব্রহ্মসূত্রপদৈশ্চৈব হেতুমদ্ভির্বিনিশ্চিতৈঃ ||১৩-৫||

ṛṣibhirbahudhā gītaṃ chandobhirvividhaiḥ pṛthak . brahmasūtrapadaiścaiva hetumadbhirviniścitaiḥ ||13-5||

Verse 6

মহাভূতান্যহংকারো বুদ্ধিরব্যক্তমেব চ | ইন্দ্রিযাণি দশৈকং চ পঞ্চ চেন্দ্রিযগোচরাঃ ||১৩-৬||

mahābhūtānyahaṃkāro buddhiravyaktameva ca . indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca cendriyagocarāḥ ||13-6||

Verse 7

ইচ্ছা দ্বেষঃ সুখং দুঃখং সংঘাতশ্চেতনা ধৃতিঃ | এতত্ক্ষেত্রং সমাসেন সবিকারমুদাহৃতম্ ||১৩-৭||

icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṃghātaścetanā dhṛtiḥ . etatkṣetraṃ samāsena savikāramudāhṛtam ||13-7||

Verse 8

অমানিত্বমদম্ভিত্বমহিংসা ক্ষান্তিরার্জবম্ | আচার্যোপাসনং শৌচং স্থৈর্যমাত্মবিনিগ্রহঃ ||১৩-৮||

amānitvamadambhitvamahiṃsā kṣāntirārjavam . ācāryopāsanaṃ śaucaṃ sthairyamātmavinigrahaḥ ||13-8||

Verse 9

ইন্দ্রিযার্থেষু বৈরাগ্যমনহংকার এব চ | জন্মমৃত্যুজরাব্যাধিদুঃখদোষানুদর্শনম্ ||১৩-৯||

indriyārtheṣu vairāgyamanahaṃkāra eva ca . janmamṛtyujarāvyādhiduḥkhadoṣānudarśanam ||13-9||

Verse 10

অসক্তিরনভিষ্বঙ্গঃ পুত্রদারগৃহাদিষু | নিত্যং চ সমচিত্তত্বমিষ্টানিষ্টোপপত্তিষু ||১৩-১০||

asaktiranabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu . nityaṃ ca samacittatvamiṣṭāniṣṭopapattiṣu ||13-10||

Verse 11

মযি চানন্যযোগেন ভক্তিরব্যভিচারিণী | বিবিক্তদেশসেবিত্বমরতির্জনসংসদি ||১৩-১১||

mayi cānanyayogena bhaktiravyabhicāriṇī . viviktadeśasevitvamaratirjanasaṃsadi ||13-11||

Verse 12

অধ্যাত্মজ্ঞাননিত্যত্বং তত্ত্বজ্ঞানার্থদর্শনম্ | এতজ্জ্ঞানমিতি প্রোক্তমজ্ঞানং যদতোঽন্যথা ||১৩-১২||

adhyātmajñānanityatvaṃ tattvajñānārthadarśanam . etajjñānamiti proktamajñānaṃ yadato.anyathā ||13-12||

Verse 13

জ্ঞেযং যত্তত্প্রবক্ষ্যামি যজ্জ্ঞাত্বামৃতমশ্নুতে | অনাদিমত্পরং ব্রহ্ম ন সত্তন্নাসদুচ্যতে ||১৩-১৩||

jñeyaṃ yattatpravakṣyāmi yajjñātvāmṛtamaśnute . anādi matparaṃ brahma na sattannāsaducyate ||13-13||

Verse 14

সর্বতঃ পাণিপাদং তত্সর্বতোঽক্ষিশিরোমুখম্ | সর্বতঃ শ্রুতিমল্লোকে সর্বমাবৃত্য তিষ্ঠতি ||১৩-১৪||

sarvataḥ pāṇipādaṃ tatsarvato.akṣiśiromukham . sarvataḥ śrutimalloke sarvamāvṛtya tiṣṭhati ||13-14||

Verse 15

সর্বেন্দ্রিযগুণাভাসং সর্বেন্দ্রিযবিবর্জিতম্ | অসক্তং সর্বভৃচ্চৈব নির্গুণং গুণভোক্তৃ চ ||১৩-১৫||

sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam . asaktaṃ sarvabhṛccaiva nirguṇaṃ guṇabhoktṛ ca ||13-15||

Verse 16

বহিরন্তশ্চ ভূতানামচরং চরমেব চ | সূক্ষ্মত্বাত্তদবিজ্ঞেযং দূরস্থং চান্তিকে চ তত্ ||১৩-১৬||

bahirantaśca bhūtānāmacaraṃ carameva ca . sūkṣmatvāttadavijñeyaṃ dūrasthaṃ cāntike ca tat ||13-16||

Verse 17

অবিভক্তং চ ভূতেষু বিভক্তমিব চ স্থিতম্ | ভূতভর্তৃ চ তজ্জ্ঞেযং গ্রসিষ্ণু প্রভবিষ্ণু চ ||১৩-১৭||

avibhaktaṃ ca bhūteṣu vibhaktamiva ca sthitam . bhūtabhartṛ ca tajjñeyaṃ grasiṣṇu prabhaviṣṇu ca ||13-17||

Verse 18

জ্যোতিষামপি তজ্জ্যোতিস্তমসঃ পরমুচ্যতে | জ্ঞানং জ্ঞেযং জ্ঞানগম্যং হৃদি সর্বস্য বিষ্ঠিতম্ ||১৩-১৮||

jyotiṣāmapi tajjyotistamasaḥ paramucyate . jñānaṃ jñeyaṃ jñānagamyaṃ hṛdi sarvasya viṣṭhitam ||13-18||

Verse 19

ইতি ক্ষেত্রং তথা জ্ঞানং জ্ঞেযং চোক্তং সমাসতঃ | মদ্ভক্ত এতদ্বিজ্ঞায মদ্ভাবাযোপপদ্যতে ||১৩-১৯||

iti kṣetraṃ tathā jñānaṃ jñeyaṃ coktaṃ samāsataḥ . madbhakta etadvijñāya madbhāvāyopapadyate ||13-19||

Verse 20

প্রকৃতিং পুরুষং চৈব বিদ্ধ্যনাদী উভাবপি | বিকারাংশ্চ গুণাংশ্চৈব বিদ্ধি প্রকৃতিসম্ভবান্ ||১৩-২০||

prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhyanādi ubhāvapi . vikārāṃśca guṇāṃścaiva viddhi prakṛtisambhavān ||13-20||

Verse 21

কার্যকারণকর্তৃত্বে হেতুঃ প্রকৃতিরুচ্যতে | পুরুষঃ সুখদুঃখানাং ভোক্তৃত্বে হেতুরুচ্যতে ||১৩-২১||

kāryakāraṇakartṛtve hetuḥ prakṛtirucyate . puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve heturucyate ||13-21||

Verse 22

পুরুষঃ প্রকৃতিস্থো হি ভুঙ্ক্তে প্রকৃতিজান্গুণান্ | কারণং গুণসঙ্গোঽস্য সদসদ্যোনিজন্মসু ||১৩-২২||

puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijānguṇān . kāraṇaṃ guṇasaṅgo.asya sadasadyonijanmasu ||13-22||

Verse 23

উপদ্রষ্টানুমন্তা চ ভর্তা ভোক্তা মহেশ্বরঃ | পরমাত্মেতি চাপ্যুক্তো দেহেঽস্মিন্পুরুষঃ পরঃ ||১৩-২৩||

upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ . paramātmeti cāpyukto dehe.asminpuruṣaḥ paraḥ ||13-23||

Verse 24

য এবং বেত্তি পুরুষং প্রকৃতিং চ গুণৈঃ সহ | সর্বথা বর্তমানোঽপি ন স ভূযোঽভিজাযতে ||১৩-২৪||

ya evaṃ vetti puruṣaṃ prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha . sarvathā vartamāno.api na sa bhūyo.abhijāyate ||13-24||

Verse 25

ধ্যানেনাত্মনি পশ্যন্তি কেচিদাত্মানমাত্মনা | অন্যে সাঙ্খ্যেন যোগেন কর্মযোগেন চাপরে ||১৩-২৫||

dhyānenātmani paśyanti kecidātmānamātmanā . anye sāṅkhyena yogena karmayogena cāpare ||13-25||

Verse 26

অন্যে ত্বেবমজানন্তঃ শ্রুত্বান্যেভ্য উপাসতে | তেঽপি চাতিতরন্ত্যেব মৃত্যুং শ্রুতিপরাযণাঃ ||১৩-২৬||

anye tvevamajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate . te.api cātitarantyeva mṛtyuṃ śrutiparāyaṇāḥ ||13-26||

Verse 27

যাবত্সঞ্জাযতে কিঞ্চিত্সত্ত্বং স্থাবরজঙ্গমম্ | ক্ষেত্রক্ষেত্রজ্ঞসংযোগাত্তদ্বিদ্ধি ভরতর্ষভ ||১৩-২৭||

yāvatsañjāyate kiñcitsattvaṃ sthāvarajaṅgamam . kṣetrakṣetrajñasaṃyogāttadviddhi bharatarṣabha ||13-27||

Verse 28

সমং সর্বেষু ভূতেষু তিষ্ঠন্তং পরমেশ্বরম্ | বিনশ্যত্স্ববিনশ্যন্তং যঃ পশ্যতি স পশ্যতি ||১৩-২৮||

samaṃ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṃ parameśvaram . vinaśyatsvavinaśyantaṃ yaḥ paśyati sa paśyati ||13-28||

Verse 29

সমং পশ্যন্হি সর্বত্র সমবস্থিতমীশ্বরম্ | ন হিনস্ত্যাত্মনাত্মানং ততো যাতি পরাং গতিম্ ||১৩-২৯||

samaṃ paśyanhi sarvatra samavasthitamīśvaram . na hinastyātmanātmānaṃ tato yāti parāṃ gatim ||13-29||

Verse 30

প্রকৃত্যৈব চ কর্মাণি ক্রিযমাণানি সর্বশঃ | যঃ পশ্যতি তথাত্মানমকর্তারং স পশ্যতি ||১৩-৩০||

prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ . yaḥ paśyati tathātmānamakartāraṃ sa paśyati ||13-30||

Verse 31

যদা ভূতপৃথগ্ভাবমেকস্থমনুপশ্যতি | তত এব চ বিস্তারং ব্রহ্ম সম্পদ্যতে তদা ||১৩-৩১||

yadā bhūtapṛthagbhāvamekasthamanupaśyati . tata eva ca vistāraṃ brahma sampadyate tadā ||13-31||

Verse 32

অনাদিত্বান্নির্গুণত্বাত্পরমাত্মাযমব্যযঃ | শরীরস্থোঽপি কৌন্তেয ন করোতি ন লিপ্যতে ||১৩-৩২||

anāditvānnirguṇatvātparamātmāyamavyayaḥ . śarīrastho.api kaunteya na karoti na lipyate ||13-32||

Verse 33

যথা সর্বগতং সৌক্ষ্ম্যাদাকাশং নোপলিপ্যতে | সর্বত্রাবস্থিতো দেহে তথাত্মা নোপলিপ্যতে ||১৩-৩৩||

yathā sarvagataṃ saukṣmyādākāśaṃ nopalipyate . sarvatrāvasthito dehe tathātmā nopalipyate ||13-33||

Verse 34

যথা প্রকাশযত্যেকঃ কৃত্স্নং লোকমিমং রবিঃ | ক্ষেত্রং ক্ষেত্রী তথা কৃত্স্নং প্রকাশযতি ভারত ||১৩-৩৪||

yathā prakāśayatyekaḥ kṛtsnaṃ lokamimaṃ raviḥ . kṣetraṃ kṣetrī tathā kṛtsnaṃ prakāśayati bhārata ||13-34||

Verse 35

ক্ষেত্রক্ষেত্রজ্ঞযোরেবমন্তরং জ্ঞানচক্ষুষা | ভূতপ্রকৃতিমোক্ষং চ যে বিদুর্যান্তি তে পরম্ ||১৩-৩৫||

kṣetrakṣetrajñayorevamantaraṃ jñānacakṣuṣā . bhūtaprakṛtimokṣaṃ ca ye viduryānti te param ||13-35||

Verse 36

ওঁ তত্সদিতি শ্রীমদ্ভগবদ্গীতাসূপনিষত্সু ব্রহ্মবিদ্যাযাং যোগশাস্ত্রে শ্রীকৃষ্ণার্জুনসংবাদে ক্ষেত্রক্ষেত্রজ্ঞবিভাগযোগো নাম ত্রযোদশোঽধ্যাযঃ ||১৩||

OM tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde kṣetrakṣetrajñavibhāgayogo nāma trayodaśo.adhyāyaḥ ||13-36||