అధ్యాయం 2

Verse 1

సఞ్జయ ఉవాచ | తం తథా కృపయావిష్టమశ్రుపూర్ణాకులేక్షణమ్ | విషీదన్తమిదం వాక్యమువాచ మధుసూదనః ||౨-౧||

sañjaya uvāca . taṃ tathā kṛpayāviṣṭamaśrupūrṇākulekṣaṇam . viṣīdantamidaṃ vākyamuvāca madhusūdanaḥ ||2-1||

Verse 2

శ్రీభగవానువాచ | కుతస్త్వా కశ్మలమిదం విషమే సముపస్థితమ్ | అనార్యజుష్టమస్వర్గ్యమకీర్తికరమర్జున ||౨-౨||

śrībhagavānuvāca . kutastvā kaśmalamidaṃ viṣame samupasthitam . anāryajuṣṭamasvargyamakīrtikaramarjuna ||2-2||

Verse 3

క్లైబ్యం మా స్మ గమః పార్థ నైతత్త్వయ్యుపపద్యతే | క్షుద్రం హృదయదౌర్బల్యం త్యక్త్వోత్తిష్ఠ పరన్తప ||౨-౩||

klaibyaṃ mā sma gamaḥ pārtha naitattvayyupapadyate . kṣudraṃ hṛdayadaurbalyaṃ tyaktvottiṣṭha parantapa ||2-3||

Verse 4

అర్జున ఉవాచ | కథం భీష్మమహం సఙ్ఖ్యే ద్రోణం చ మధుసూదన | ఇషుభిః ప్రతియోత్స్యామి పూజార్హావరిసూదన ||౨-౪||

arjuna uvāca . kathaṃ bhīṣmamahaṃ saṅkhye droṇaṃ ca madhusūdana . iṣubhiḥ pratiyotsyāmi pūjārhāvarisūdana ||2-4||

Verse 5

గురూనహత్వా హి మహానుభావాన్ శ్రేయో భోక్తుం భైక్ష్యమపీహ లోకే | హత్వార్థకామాంస్తు గురూనిహైవ భుఞ్జీయ భోగాన్ రుధిరప్రదిగ్ధాన్ ||౨-౫||

gurūnahatvā hi mahānubhāvān śreyo bhoktuṃ bhaikṣyamapīha loke . hatvārthakāmāṃstu gurūnihaiva bhuñjīya bhogān rudhirapradigdhān ||2-5||

Verse 6

న చైతద్విద్మః కతరన్నో గరీయో యద్వా జయేమ యది వా నో జయేయుః | యానేవ హత్వా న జిజీవిషామస్- తేఽవస్థితాః ప్రముఖే ధార్తరాష్ట్రాః ||౨-౬||

na caitadvidmaḥ kataranno garīyo yadvā jayema yadi vā no jayeyuḥ . yāneva hatvā na jijīviṣāmaḥ te.avasthitāḥ pramukhe dhārtarāṣṭrāḥ ||2-6||

Verse 7

కార్పణ్యదోషోపహతస్వభావః పృచ్ఛామి త్వాం ధర్మసమ్మూఢచేతాః | యచ్ఛ్రేయః స్యాన్నిశ్చితం బ్రూహి తన్మే శిష్యస్తేఽహం శాధి మాం త్వాం ప్రపన్నమ్ ||౨-౭||

kārpaṇyadoṣopahatasvabhāvaḥ pṛcchāmi tvāṃ dharmasammūḍhacetāḥ . yacchreyaḥ syānniścitaṃ brūhi tanme śiṣyaste.ahaṃ śādhi māṃ tvāṃ prapannam ||2-7||

Verse 8

న హి ప్రపశ్యామి మమాపనుద్యాద్ యచ్ఛోకముచ్ఛోషణమిన్ద్రియాణామ్ | అవాప్య భూమావసపత్నమృద్ధం రాజ్యం సురాణామపి చాధిపత్యమ్ ||౨-౮||

na hi prapaśyāmi mamāpanudyād yacchokamucchoṣaṇamindriyāṇām . avāpya bhūmāvasapatnamṛddhaṃ rājyaṃ surāṇāmapi cādhipatyam ||2-8||

Verse 9

సఞ్జయ ఉవాచ | ఏవముక్త్వా హృషీకేశం గుడాకేశః పరన్తప | న యోత్స్య ఇతి గోవిన్దముక్త్వా తూష్ణీం బభూవ హ ||౨-౯||

sañjaya uvāca . evamuktvā hṛṣīkeśaṃ guḍākeśaḥ parantapaḥ . na yotsya iti govindamuktvā tūṣṇīṃ babhūva ha ||2-9||

Verse 10

తమువాచ హృషీకేశః ప్రహసన్నివ భారత | సేనయోరుభయోర్మధ్యే విషీదన్తమిదం వచః ||౨-౧౦||

tamuvāca hṛṣīkeśaḥ prahasanniva bhārata . senayorubhayormadhye viṣīdantamidaṃ vacaḥ ||2-10||

Verse 11

శ్రీభగవానువాచ | అశోచ్యానన్వశోచస్త్వం ప్రజ్ఞావాదాంశ్చ భాషసే | గతాసూనగతాసూంశ్చ నానుశోచన్తి పణ్డితాః ||౨-౧౧||

śrībhagavānuvāca . aśocyānanvaśocastvaṃ prajñāvādāṃśca bhāṣase . gatāsūnagatāsūṃśca nānuśocanti paṇḍitāḥ ||2-11||

Verse 12

న త్వేవాహం జాతు నాసం న త్వం నేమే జనాధిపాః | న చైవ న భవిష్యామః సర్వే వయమతః పరమ్ ||౨-౧౨||

na tvevāhaṃ jātu nāsaṃ na tvaṃ neme janādhipāḥ . na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarve vayamataḥ param ||2-12||

Verse 13

దేహినోఽస్మిన్యథా దేహే కౌమారం యౌవనం జరా | తథా దేహాన్తరప్రాప్తిర్ధీరస్తత్ర న ముహ్యతి ||౨-౧౩||

dehino.asminyathā dehe kaumāraṃ yauvanaṃ jarā . tathā dehāntaraprāptirdhīrastatra na muhyati ||2-13||

Verse 14

మాత్రాస్పర్శాస్తు కౌన్తేయ శీతోష్ణసుఖదుఃఖదాః | ఆగమాపాయినోఽనిత్యాస్తాంస్తితిక్షస్వ భారత ||౨-౧౪||

mātrāsparśāstu kaunteya śītoṣṇasukhaduḥkhadāḥ . āgamāpāyino.anityāstāṃstitikṣasva bhārata ||2-14||

Verse 15

యం హి న వ్యథయన్త్యేతే పురుషం పురుషర్షభ | సమదుఃఖసుఖం ధీరం సోఽమృతత్వాయ కల్పతే ||౨-౧౫||

yaṃ hi na vyathayantyete puruṣaṃ puruṣarṣabha . samaduḥkhasukhaṃ dhīraṃ so.amṛtatvāya kalpate ||2-15||

Verse 16

నాసతో విద్యతే భావో నాభావో విద్యతే సతః | ఉభయోరపి దృష్టోఽన్తస్త్వనయోస్తత్త్వదర్శిభిః ||౨-౧౬||

nāsato vidyate bhāvo nābhāvo vidyate sataḥ . ubhayorapi dṛṣṭo.antastvanayostattvadarśibhiḥ ||2-16||

Verse 17

అవినాశి తు తద్విద్ధి యేన సర్వమిదం తతమ్ | వినాశమవ్యయస్యాస్య న కశ్చిత్కర్తుమర్హతి ||౨-౧౭||

avināśi tu tadviddhi yena sarvamidaṃ tatam . vināśamavyayasyāsya na kaścitkartumarhati ||2-17||

Verse 18

అన్తవన్త ఇమే దేహా నిత్యస్యోక్తాః శరీరిణః | అనాశినోఽప్రమేయస్య తస్మాద్యుధ్యస్వ భారత ||౨-౧౮||

antavanta ime dehā nityasyoktāḥ śarīriṇaḥ . anāśino.aprameyasya tasmādyudhyasva bhārata ||2-18||

Verse 19

య ఏనం వేత్తి హన్తారం యశ్చైనం మన్యతే హతమ్ | ఉభౌ తౌ న విజానీతో నాయం హన్తి న హన్యతే ||౨-౧౯||

ya enaṃ vetti hantāraṃ yaścainaṃ manyate hatam ubhau tau na vijānīto nāyaṃ hanti na hanyate ||2-19||

Verse 20

న జాయతే మ్రియతే వా కదాచిన్ నాయం భూత్వా భవితా వా న భూయః | అజో నిత్యః శాశ్వతోఽయం పురాణో న హన్యతే హన్యమానే శరీరే ||౨-౨౦||

na jāyate mriyate vā kadācin nāyaṃ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ . ajo nityaḥ śāśvato.ayaṃ purāṇo na hanyate hanyamāne śarīre ||2-20||

Verse 21

వేదావినాశినం నిత్యం య ఏనమజమవ్యయమ్ | కథం స పురుషః పార్థ కం ఘాతయతి హన్తి కమ్ ||౨-౨౧||

vedāvināśinaṃ nityaṃ ya enamajamavyayam . kathaṃ sa puruṣaḥ pārtha kaṃ ghātayati hanti kam ||2-21||

Verse 22

వాసాంసి జీర్ణాని యథా విహాయ నవాని గృహ్ణాతి నరోఽపరాణి | తథా శరీరాణి విహాయ జీర్ణా- న్యన్యాని సంయాతి నవాని దేహీ ||౨-౨౨||

vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti naro.aparāṇi . tathā śarīrāṇi vihāya jīrṇāni anyāni saṃyāti navāni dehī ||2-22||

Verse 23

నైనం ఛిన్దన్తి శస్త్రాణి నైనం దహతి పావకః | న చైనం క్లేదయన్త్యాపో న శోషయతి మారుతః ||౨-౨౩||

nainaṃ chindanti śastrāṇi nainaṃ dahati pāvakaḥ . na cainaṃ kledayantyāpo na śoṣayati mārutaḥ ||2-23||

Verse 24

అచ్ఛేద్యోఽయమదాహ్యోఽయమక్లేద్యోఽశోష్య ఏవ చ | నిత్యః సర్వగతః స్థాణురచలోఽయం సనాతనః ||౨-౨౪||

acchedyo.ayamadāhyo.ayamakledyo.aśoṣya eva ca . nityaḥ sarvagataḥ sthāṇuracalo.ayaṃ sanātanaḥ ||2-24||

Verse 25

అవ్యక్తోఽయమచిన్త్యోఽయమవికార్యోఽయముచ్యతే | తస్మాదేవం విదిత్వైనం నానుశోచితుమర్హసి ||౨-౨౫||

avyakto.ayamacintyo.ayamavikāryo.ayamucyate . tasmādevaṃ viditvainaṃ nānuśocitumarhasi ||2-25||

Verse 26

అథ చైనం నిత్యజాతం నిత్యం వా మన్యసే మృతమ్ | తథాపి త్వం మహాబాహో నైవం శోచితుమర్హసి ||౨-౨౬||

atha cainaṃ nityajātaṃ nityaṃ vā manyase mṛtam . tathāpi tvaṃ mahābāho naivaṃ śocitumarhasi ||2-26||

Verse 27

జాతస్య హి ధ్రువో మృత్యుర్ధ్రువం జన్మ మృతస్య చ | తస్మాదపరిహార్యేఽర్థే న త్వం శోచితుమర్హసి ||౨-౨౭||

jātasya hi dhruvo mṛtyurdhruvaṃ janma mṛtasya ca . tasmādaparihārye.arthe na tvaṃ śocitumarhasi ||2-27||

Verse 28

అవ్యక్తాదీని భూతాని వ్యక్తమధ్యాని భారత | అవ్యక్తనిధనాన్యేవ తత్ర కా పరిదేవనా ||౨-౨౮||

avyaktādīni bhūtāni vyaktamadhyāni bhārata . avyaktanidhanānyeva tatra kā paridevanā ||2-28||

Verse 29

ఆశ్చర్యవత్పశ్యతి కశ్చిదేన- మాశ్చర్యవద్వదతి తథైవ చాన్యః | ఆశ్చర్యవచ్చైనమన్యః శృణోతి శ్రుత్వాప్యేనం వేద న చైవ కశ్చిత్ ||౨-౨౯||

āścaryavatpaśyati kaścidenam āścaryavadvadati tathaiva cānyaḥ . āścaryavaccainamanyaḥ śṛṇoti śrutvāpyenaṃ veda na caiva kaścit ||2-29||

Verse 30

దేహీ నిత్యమవధ్యోఽయం దేహే సర్వస్య భారత | తస్మాత్సర్వాణి భూతాని న త్వం శోచితుమర్హసి ||౨-౩౦||

dehī nityamavadhyo.ayaṃ dehe sarvasya bhārata . tasmātsarvāṇi bhūtāni na tvaṃ śocitumarhasi ||2-30||

Verse 31

స్వధర్మమపి చావేక్ష్య న వికమ్పితుమర్హసి | ధర్మ్యాద్ధి యుద్ధాచ్ఛ్రేయోఽన్యత్క్షత్రియస్య న విద్యతే ||౨-౩౧||

svadharmamapi cāvekṣya na vikampitumarhasi . dharmyāddhi yuddhācchreyo.anyatkṣatriyasya na vidyate ||2-31||

Verse 32

యదృచ్ఛయా చోపపన్నం స్వర్గద్వారమపావృతమ్ | సుఖినః క్షత్రియాః పార్థ లభన్తే యుద్ధమీదృశమ్ ||౨-౩౨||

yadṛcchayā copapannaṃ svargadvāramapāvṛtam . sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhante yuddhamīdṛśam ||2-32||

Verse 33

అథ చేత్త్వమిమం ధర్మ్యం సంగ్రామం న కరిష్యసి | తతః స్వధర్మం కీర్తిం చ హిత్వా పాపమవాప్స్యసి ||౨-౩౩||

atha cettvamimaṃ dharmyaṃ saṃgrāmaṃ na kariṣyasi . tataḥ svadharmaṃ kīrtiṃ ca hitvā pāpamavāpsyasi ||2-33||

Verse 34

అకీర్తిం చాపి భూతాని కథయిష్యన్తి తేఽవ్యయామ్ | సమ్భావితస్య చాకీర్తిర్మరణాదతిరిచ్యతే ||౨-౩౪||

akīrtiṃ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti te.avyayām . sambhāvitasya cākīrtirmaraṇādatiricyate ||2-34||

Verse 35

భయాద్రణాదుపరతం మంస్యన్తే త్వాం మహారథాః | యేషాం చ త్వం బహుమతో భూత్వా యాస్యసి లాఘవమ్ ||౨-౩౫||

bhayādraṇāduparataṃ maṃsyante tvāṃ mahārathāḥ . yeṣāṃ ca tvaṃ bahumato bhūtvā yāsyasi lāghavam ||2-35||

Verse 36

అవాచ్యవాదాంశ్చ బహూన్వదిష్యన్తి తవాహితాః | నిన్దన్తస్తవ సామర్థ్యం తతో దుఃఖతరం ను కిమ్ ||౨-౩౬||

avācyavādāṃśca bahūnvadiṣyanti tavāhitāḥ . nindantastava sāmarthyaṃ tato duḥkhataraṃ nu kim ||2-36||

Verse 37

హతో వా ప్రాప్స్యసి స్వర్గం జిత్వా వా భోక్ష్యసే మహీమ్ | తస్మాదుత్తిష్ఠ కౌన్తేయ యుద్ధాయ కృతనిశ్చయః ||౨-౩౭||

hato vā prāpsyasi svargaṃ jitvā vā bhokṣyase mahīm . tasmāduttiṣṭha kaunteya yuddhāya kṛtaniścayaḥ ||2-37||

Verse 38

సుఖదుఃఖే సమే కృత్వా లాభాలాభౌ జయాజయౌ | తతో యుద్ధాయ యుజ్యస్వ నైవం పాపమవాప్స్యసి ||౨-౩౮||

sukhaduḥkhe same kṛtvā lābhālābhau jayājayau . tato yuddhāya yujyasva naivaṃ pāpamavāpsyasi ||2-38||

Verse 39

ఏషా తేఽభిహితా సాఙ్ఖ్యే బుద్ధిర్యోగే త్విమాం శృణు | బుద్ధ్యా యుక్తో యయా పార్థ కర్మబన్ధం ప్రహాస్యసి ||౨-౩౯||

eṣā te.abhihitā sāṅkhye buddhiryoge tvimāṃ śṛṇu . buddhyā yukto yayā pārtha karmabandhaṃ prahāsyasi ||2-39||

Verse 40

నేహాభిక్రమనాశోఽస్తి ప్రత్యవాయో న విద్యతే | స్వల్పమప్యస్య ధర్మస్య త్రాయతే మహతో భయాత్ ||౨-౪౦||

nehābhikramanāśo.asti pratyavāyo na vidyate . svalpamapyasya dharmasya trāyate mahato bhayāt ||2-40||

Verse 41

వ్యవసాయాత్మికా బుద్ధిరేకేహ కురునన్దన | బహుశాఖా హ్యనన్తాశ్చ బుద్ధయోఽవ్యవసాయినామ్ ||౨-౪౧||

vyavasāyātmikā buddhirekeha kurunandana . bahuśākhā hyanantāśca buddhayo.avyavasāyinām ||2-41||

Verse 42

యామిమాం పుష్పితాం వాచం ప్రవదన్త్యవిపశ్చితః | వేదవాదరతాః పార్థ నాన్యదస్తీతి వాదినః ||౨-౪౨||

yāmimāṃ puṣpitāṃ vācaṃ pravadantyavipaścitaḥ . vedavādaratāḥ pārtha nānyadastīti vādinaḥ ||2-42||

Verse 43

కామాత్మానః స్వర్గపరా జన్మకర్మఫలప్రదామ్ | క్రియావిశేషబహులాం భోగైశ్వర్యగతిం ప్రతి ||౨-౪౩||

kāmātmānaḥ svargaparā janmakarmaphalapradām . kriyāviśeṣabahulāṃ bhogaiśvaryagatiṃ prati ||2-43||

Verse 44

భోగైశ్వర్యప్రసక్తానాం తయాపహృతచేతసామ్ | వ్యవసాయాత్మికా బుద్ధిః సమాధౌ న విధీయతే ||౨-౪౪||

bhogaiśvaryaprasaktānāṃ tayāpahṛtacetasām . vyavasāyātmikā buddhiḥ samādhau na vidhīyate ||2-44||

Verse 45

త్రైగుణ్యవిషయా వేదా నిస్త్రైగుణ్యో భవార్జున | నిర్ద్వన్ద్వో నిత్యసత్త్వస్థో నిర్యోగక్షేమ ఆత్మవాన్ ||౨-౪౫||

traiguṇyaviṣayā vedā nistraiguṇyo bhavārjuna . nirdvandvo nityasattvastho niryogakṣema ātmavān ||2-45||

Verse 46

యావానర్థ ఉదపానే సర్వతః సమ్ప్లుతోదకే | తావాన్సర్వేషు వేదేషు బ్రాహ్మణస్య విజానతః ||౨-౪౬||

yāvānartha udapāne sarvataḥ samplutodake . tāvānsarveṣu vedeṣu brāhmaṇasya vijānataḥ ||2-46||

Verse 47

కర్మణ్యేవాధికారస్తే మా ఫలేషు కదాచన | మా కర్మఫలహేతుర్భూర్మా తే సఙ్గోఽస్త్వకర్మణి ||౨-౪౭||

karmaṇyevādhikāraste mā phaleṣu kadācana . mā karmaphalaheturbhūrmā te saṅgo.astvakarmaṇi ||2-47||

Verse 48

యోగస్థః కురు కర్మాణి సఙ్గం త్యక్త్వా ధనఞ్జయ | సిద్ధ్యసిద్ధ్యోః సమో భూత్వా సమత్వం యోగ ఉచ్యతే ||౨-౪౮||

yogasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā dhanañjaya . siddhyasiddhyoḥ samo bhūtvā samatvaṃ yoga ucyate ||2-48||

Verse 49

దూరేణ హ్యవరం కర్మ బుద్ధియోగాద్ధనఞ్జయ | బుద్ధౌ శరణమన్విచ్ఛ కృపణాః ఫలహేతవః ||౨-౪౯||

dūreṇa hyavaraṃ karma buddhiyogāddhanañjaya . buddhau śaraṇamanviccha kṛpaṇāḥ phalahetavaḥ ||2-49||

Verse 50

బుద్ధియుక్తో జహాతీహ ఉభే సుకృతదుష్కృతే | తస్మాద్యోగాయ యుజ్యస్వ యోగః కర్మసు కౌశలమ్ ||౨-౫౦||

buddhiyukto jahātīha ubhe sukṛtaduṣkṛte . tasmādyogāya yujyasva yogaḥ karmasu kauśalam ||2-50||

Verse 51

కర్మజం బుద్ధియుక్తా హి ఫలం త్యక్త్వా మనీషిణః | జన్మబన్ధవినిర్ముక్తాః పదం గచ్ఛన్త్యనామయమ్ ||౨-౫౧||

karmajaṃ buddhiyuktā hi phalaṃ tyaktvā manīṣiṇaḥ . janmabandhavinirmuktāḥ padaṃ gacchantyanāmayam ||2-51||

Verse 52

యదా తే మోహకలిలం బుద్ధిర్వ్యతితరిష్యతి | తదా గన్తాసి నిర్వేదం శ్రోతవ్యస్య శ్రుతస్య చ ||౨-౫౨||

yadā te mohakalilaṃ buddhirvyatitariṣyati . tadā gantāsi nirvedaṃ śrotavyasya śrutasya ca ||2-52||

Verse 53

శ్రుతివిప్రతిపన్నా తే యదా స్థాస్యతి నిశ్చలా | సమాధావచలా బుద్ధిస్తదా యోగమవాప్స్యసి ||౨-౫౩||

śrutivipratipannā te yadā sthāsyati niścalā . samādhāvacalā buddhistadā yogamavāpsyasi ||2-53||

Verse 54

అర్జున ఉవాచ | స్థితప్రజ్ఞస్య కా భాషా సమాధిస్థస్య కేశవ | స్థితధీః కిం ప్రభాషేత కిమాసీత వ్రజేత కిమ్ ||౨-౫౪||

arjuna uvāca . sthitaprajñasya kā bhāṣā samādhisthasya keśava . sthitadhīḥ kiṃ prabhāṣeta kimāsīta vrajeta kim ||2-54||

Verse 55

శ్రీభగవానువాచ | ప్రజహాతి యదా కామాన్సర్వాన్పార్థ మనోగతాన్ | ఆత్మన్యేవాత్మనా తుష్టః స్థితప్రజ్ఞస్తదోచ్యతే ||౨-౫౫||

śrībhagavānuvāca . prajahāti yadā kāmānsarvānpārtha manogatān . ātmanyevātmanā tuṣṭaḥ sthitaprajñastadocyate ||2-55||

Verse 56

దుఃఖేష్వనుద్విగ్నమనాః సుఖేషు విగతస్పృహః | వీతరాగభయక్రోధః స్థితధీర్మునిరుచ్యతే ||౨-౫౬||

duḥkheṣvanudvignamanāḥ sukheṣu vigataspṛhaḥ . vītarāgabhayakrodhaḥ sthitadhīrmunirucyate ||2-56||

Verse 57

యః సర్వత్రానభిస్నేహస్తత్తత్ప్రాప్య శుభాశుభమ్ | నాభినన్దతి న ద్వేష్టి తస్య ప్రజ్ఞా ప్రతిష్ఠితా ||౨-౫౭||

yaḥ sarvatrānabhisnehastattatprāpya śubhāśubham . nābhinandati na dveṣṭi tasya prajñā pratiṣṭhitā ||2-57||

Verse 58

యదా సంహరతే చాయం కూర్మోఽఙ్గానీవ సర్వశః | ఇన్ద్రియాణీన్ద్రియార్థేభ్యస్తస్య ప్రజ్ఞా ప్రతిష్ఠితా ||౨-౫౮||

yadā saṃharate cāyaṃ kūrmo.aṅgānīva sarvaśaḥ . indriyāṇīndriyārthebhyastasya prajñā pratiṣṭhitā ||2-58||

Verse 59

విషయా వినివర్తన్తే నిరాహారస్య దేహినః | రసవర్జం రసోఽప్యస్య పరం దృష్ట్వా నివర్తతే ||౨-౫౯||

viṣayā vinivartante nirāhārasya dehinaḥ . rasavarjaṃ raso.apyasya paraṃ dṛṣṭvā nivartate ||2-59||

Verse 60

యతతో హ్యపి కౌన్తేయ పురుషస్య విపశ్చితః | ఇన్ద్రియాణి ప్రమాథీని హరన్తి ప్రసభం మనః ||౨-౬౦||

yatato hyapi kaunteya puruṣasya vipaścitaḥ . indriyāṇi pramāthīni haranti prasabhaṃ manaḥ ||2-60||

Verse 61

తాని సర్వాణి సంయమ్య యుక్త ఆసీత మత్పరః | వశే హి యస్యేన్ద్రియాణి తస్య ప్రజ్ఞా ప్రతిష్ఠితా ||౨-౬౧||

tāni sarvāṇi saṃyamya yukta āsīta matparaḥ . vaśe hi yasyendriyāṇi tasya prajñā pratiṣṭhitā ||2-61||

Verse 62

ధ్యాయతో విషయాన్పుంసః సఙ్గస్తేషూపజాయతే | సఙ్గాత్సఞ్జాయతే కామః కామాత్క్రోధోఽభిజాయతే ||౨-౬౨||

dhyāyato viṣayānpuṃsaḥ saṅgasteṣūpajāyate . saṅgātsañjāyate kāmaḥ kāmātkrodho.abhijāyate ||2-62||

Verse 63

క్రోధాద్భవతి సమ్మోహః సమ్మోహాత్స్మృతివిభ్రమః | స్మృతిభ్రంశాద్ బుద్ధినాశో బుద్ధినాశాత్ప్రణశ్యతి ||౨-౬౩||

krodhādbhavati sammohaḥ sammohātsmṛtivibhramaḥ . smṛtibhraṃśād buddhināśo buddhināśātpraṇaśyati ||2-63||

Verse 64

రాగద్వేషవిముక్తైస్తు విషయానిన్ద్రియైశ్చరన్ | (or వియుక్తైస్తు) ఆత్మవశ్యైర్విధేయాత్మా ప్రసాదమధిగచ్ఛతి ||౨-౬౪||

rāgadveṣavimuktaistu viṣayānindriyaiścaran . orviyuktaistu ātmavaśyairvidheyātmā prasādamadhigacchati ||2-64||

Verse 65

ప్రసాదే సర్వదుఃఖానాం హానిరస్యోపజాయతే | ప్రసన్నచేతసో హ్యాశు బుద్ధిః పర్యవతిష్ఠతే ||౨-౬౫||

prasāde sarvaduḥkhānāṃ hānirasyopajāyate . prasannacetaso hyāśu buddhiḥ paryavatiṣṭhate ||2-65||

Verse 66

నాస్తి బుద్ధిరయుక్తస్య న చాయుక్తస్య భావనా | న చాభావయతః శాన్తిరశాన్తస్య కుతః సుఖమ్ ||౨-౬౬||

nāsti buddhirayuktasya na cāyuktasya bhāvanā . na cābhāvayataḥ śāntiraśāntasya kutaḥ sukham ||2-66||

Verse 67

ఇన్ద్రియాణాం హి చరతాం యన్మనోఽనువిధీయతే | తదస్య హరతి ప్రజ్ఞాం వాయుర్నావమివామ్భసి ||౨-౬౭||

indriyāṇāṃ hi caratāṃ yanmano.anuvidhīyate . tadasya harati prajñāṃ vāyurnāvamivāmbhasi ||2-67||

Verse 68

తస్మాద్యస్య మహాబాహో నిగృహీతాని సర్వశః | ఇన్ద్రియాణీన్ద్రియార్థేభ్యస్తస్య ప్రజ్ఞా ప్రతిష్ఠితా ||౨-౬౮||

tasmādyasya mahābāho nigṛhītāni sarvaśaḥ . indriyāṇīndriyārthebhyastasya prajñā pratiṣṭhitā ||2-68||

Verse 69

యా నిశా సర్వభూతానాం తస్యాం జాగర్తి సంయమీ | యస్యాం జాగ్రతి భూతాని సా నిశా పశ్యతో మునేః ||౨-౬౯||

yā niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī . yasyāṃ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyato muneḥ ||2-69||

Verse 70

ఆపూర్యమాణమచలప్రతిష్ఠం సముద్రమాపః ప్రవిశన్తి యద్వత్ | తద్వత్కామా యం ప్రవిశన్తి సర్వే స శాన్తిమాప్నోతి న కామకామీ ||౨-౭౦||

āpūryamāṇamacalapratiṣṭhaṃ samudramāpaḥ praviśanti yadvat . tadvatkāmā yaṃ praviśanti sarve sa śāntimāpnoti na kāmakāmī ||2-70||

Verse 71

విహాయ కామాన్యః సర్వాన్పుమాంశ్చరతి నిఃస్పృహః | నిర్మమో నిరహఙ్కారః స శాన్తిమధిగచ్ఛతి ||౨-౭౧||

vihāya kāmānyaḥ sarvānpumāṃścarati niḥspṛhaḥ . nirmamo nirahaṅkāraḥ sa śāntimadhigacchati ||2-71||

Verse 72

ఏషా బ్రాహ్మీ స్థితిః పార్థ నైనాం ప్రాప్య విముహ్యతి | స్థిత్వాస్యామన్తకాలేఽపి బ్రహ్మనిర్వాణమృచ్ఛతి ||౨-౭౨||

eṣā brāhmī sthitiḥ pārtha naināṃ prāpya vimuhyati . sthitvāsyāmantakāle.api brahmanirvāṇamṛcchati ||2-72||

Verse 73

ఓం తత్సదితి శ్రీమద్భగవద్గీతాసూపనిషత్సు బ్రహ్మవిద్యాయాం యోగశాస్త్రే శ్రీకృష్ణార్జునసంవాదే సాఙ్ఖ్యయోగో నామ ద్వితీయోఽధ్యాయః ||౨||

OM tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde sāṅkhyayogo nāma dvitīyo.adhyāyaḥ ||2-73||